Archive for Vecakiems

Puiši un meitenes domā un pasauli uztver atšķirīgi

Gundars Kuklis ir ārsts, veselības mācības skolotājs, lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas skolās un ilgus gadus ir strādājis arī vairākās Kurzemes arodskolās. Viņš uzskata, ka skolēniem nav vārda „nezinu”, bet ir „es neatceros”. Un tas ir pa-matoti, jo, ja vien smadzenēs pavīd doma – kam man dzirdētais vajadzīgs, kā man tas ir noriebies –, smadzenes par 75–80 % aizveras un atrodas snaudas stāvoklī. Bet, ja ir pozitīva motivācija, acis un ausis ir vaļā, smadzenes uztvers informāciju arī tad, ja cilvēks ārēji snauduļo. Puiši jāuzrunā tieši Ārsts skaidro, ka pieaugušajiem būtu jāzina, ka puiši informāciju no smadzenēm spēj dabūt laukā pusotras reizes ilgākā laikā nekā meitenes, tādēļ īstajiem puišiem nav raksturīgi atbildēt uzreiz. Ja, piemēram, skolotājas to neapzinās, tad kļūst nepacietīgas un uzskata, ka skolnieks nav sagatavojies un nezina. G. Kuklis atklāj, ka ir ieteicis puišiem vismaz kaut ko murmināt vai lūgt jautājumu atkārtot u. tml., lai iegūtu laiku domāt.
Tā kā zēniem kreisā smadzeņu puslode attīstās vispirms, vīrietim ir raksturīgi fiziski reaģēt ar negatīvu pieskaņu, bet domāt precīzās kategorijās.
Piemēram, puiši spēj galvā izdomāt, vai galds ieies attiecīgajā vietā, bet meitenes tomēr izmēģinās – un reizēm viņām izrādās taisnība, atzīst G. Kuklis. „Vīrietis iet no kopuma uz sīkām detaļām, bet sieviete no sīkumiem arī tiek uz kopumu. Vēl mūs atšķir tas, ka vīrieši saprot tikai tiešu runu, bet sievietes tā nerunā, tādēļ, īpaši skolā, tas ir bīstams moments,” uzsver lektors un stāsta piemēru. Skolotāja aicina: „Vajadzētu aiznest šos krēslus!” Visi puiši sēž. Viņa turpina: „Es nesaprotu: te ir kāds vīrietis, kas var aiznest?” Pieceļas meitenes un sāk nest, bet puiši ne, jo netika konkrēti teikts, kuram tas ir jādara. Vīriešu valodā ir jāskan: „Lūdzu, paņem šo krēslu un aiznes pie sienas!” Sieviešu valodā: „Būtu labi, ja šis galds stāvētu pie sienas.” Vīrietis paskatās un piekrīt:
„Jā, būtu labi.” Sieviete nesaprot, kāpēc nekas nenotiek, bet vīrietis ir tikpat izbrīnīts jau sen būtu izdarījis, ja viņa to būtu lūgusi darīt.
Kad zēnam jautā, vai esi izmācījies, un viņš godīgi atbild, ka nav, nedrīkst pārmest, jo neviens nav teicis, ka tas ir jādara, tikai – ka vajadzētu, kam viņš, protams, piekrīt.
G. Kuklis uzskata: ja darba intervijā uzklausa vīrieši, tad daudz gudrāku sievieti darbā var arī nepieņemt, jo viņa ir izteikusies plaši par vairākām tēmām, bet domas nav definējusi konkrēti un īsi – un tādēļ nav saprasta. Pats ārsts skolotāja darbā ir pārliecinājies, ka zēni neatnes mājasdarbu, ja nav pateikts konkrēts nodošanas laiks, lai gan ir licies pašsaprotami, ka atnesīs nākamajā stundā.
Jārosina domāt
Ārsts runā arī par problēmu, ka puiši pieaugot bieži neiemācās dzīvot kopā ar sievieti, bet aiziet no mammas pie mammas nav radināti domāt patstāvīgi.
„Puišiem skolā nepārtraukti ir jāuzdod jautājums: kā tu domā – kā mēs to darīsim? Citādi viņam būs šoks, apprecoties ar sievieti, kura liek domāt, piemēram, jautājot: „Mīļais, kā tu domā – kādi aizkari te labāk izskatītos? Varbūt dzelteni?” Viņš droši vien piekritīs un uzskatīs, ka tā ir izlēmis pats,” stāsta lektors. G. Kuklis atgādina, ka sieviete vīrieti piesaista tik ilgi, kamēr viņa viņam ir noslēpums. Puišiem ir raksturīgi fantazēt, bet pārāk atkailināts, caurspīdīgs u. tml. apģērbs uzbudina un rada grūtības koncentrēties, un, pēc ārsta domām, arī skolā būtu jāievēro, kādā apģērbā meitenes un skolotājas ierodas uz stundām. Ārsts atceras gadījumu, kad zēnu sekmes tādēļ pasliktinājās – tā ir fizioloģiska reakcija uz tīšiem vai netīšiem meiteņu izaicinājumiem.
Puišiem ir šaurāks redzeslauks, bet viņi labāk redz tālumā, toties meitenēm tas ir plašāks, un viņas labāk redz tuvumā. Ja puisim kaut kas ir jāsaskata, viņš ir spiests pagriezt galvu.
Ārsts stāsta, ka nepiekrīt teorijai par divām ābola pusītēm, drīzāk uzskata, ka sieviete un vīrietis ir kā divi āboli, kas rotē viens gar otru, tādējādi saglabājot savus kodolus, savu veselumu. Visu laiku ir kopā, bet, pazūdot vienam, otrs ābols paliek vesels.
„98 % puišu savu meiteni izvēlēsies tādu, kāda ir viņa mamma, bet 97 % meiteņu tādu puisi, kāds ir viņas tēvs. Var iebilst – ja nu tēvs ir dzērājs? Jā, bet būs vīrietis, kas mīl bohēmu un nebūs praktisks,” ir pārliecināts G. Kuklis.
Vēl viņš uzsver: ja meitenei neveicas mācībās, tad problēma ir mācību priekšmetā, bet, ja puisim, tad tas ir jāskata saistībā ar sievieti, kura to māca. „Ja nevar atrisināt problēmas ar šo sievieti, tad ir jāmaina klase vai skola,” iesaka ārsts un veselības mācības skolotājs. „Meiteņu audzināšana pamatojas emocionāla atbalsta veidošanā. Īsta sieviete jebkurā vecumā ir sieviete – ja viņa ir satraukta vai nobijusies, tad alkst arī fiziska atbalsta, lai justos droši,” stāsta G. Kuklis, ar smaidu piebilstot, ka zēniem iesaka – ja vēlas, lai meitene tuvotos, viņa ir kaut kā jānobiedē.
Viņš atgādina, ka vīriešu strīdā uzvar tas, kuram ir taisnība, kad ir izgājuši ārā un izvillojušies, bet sieviešu strīdā uzvar tā, kura saka pēdējo vārdu, tādēļ puišiem iesaka atļaut skolotājai pateikt pēdējo vārdu un vairs neiebilst.
„Puiši reaģē fiziski, tādēļ grūst, sist, skriet ir dabiski, fiziska mazaktivitāte ir bīstama. Skolās visbiežāk starpbrīžos aizliedz skriet, padauzīties, bet viņiem ir nepieciešams fiziski paburzīties. Ja puisis neiemācās fiziski izreaģēt un emocionāli izjust, cik patīkami ir rūpēties par savu meiteni, tad viņš nevarēs noturēties zvaigžņu stundā un būs bail,” stāsta G. Kuklis un, atgādinot bieži pieļauto kļūdu, ka zēniem neļauj raudāt, norāda: lielie asaru dziedzeri ir drošības vārsti – durvis, pa kurām tiek izsviestas ārā pārāk spēcīgas pozitīvas vai negatīvas emocijas. „Lielās bēdās vai priekā cilvēkam ir jāsāk raudāt, lai nesajuktu prātā – līdzīgi kā strāvas pārslodzē izsitas elektriskie korķi, lai neaizdegtos vadi. Ja pasaka – tu esi vīrietis un nedrīksti raudāt, tiek uzlikts bloks organisma aizsargreakcijai jeb vārstam,” stāsta lektors un piebilst, ka vīrietim ir gan jāļauj vaļa emocijām, gan jāprot vīrišķīgi savaldīties. „Manā izpratnē nesavaldīgs vīrietis ir kā dzirnavu dīķis – ļoti liels, bet bez enerģijas.
Savaldīgs vīrietis ir kā kalnu upe – plūst, bet ir stingri krasti. Var uzsist, skriet, paraustīt uz augšu meiteņu brunčus, bet to, cik būsi vīrišķīgs, parādīs spēja savaldīties. Cik spēsi savaldīties, tik uz tevi varēs paļauties, tik tu pieņemsi lēmumus, par kuriem pats pratīsi atbildēt, nevis tā būs kaut kāda politiska atbildība.” Viņš vēlreiz uzsver, ka puišiem, ja viņi ir satraukti, fiziski no tā ir jāatbrīvojas, piemēram, jāizskrienas, jāpiepumpējas, lai no sasprindzinājuma nekļūtu vardarbīgs, nenodzertos utt.
Ārsts norāda uz trim aspektiem, kam pievērst uzmanību: pirmkārt, puisim vienmēr ir jāgrib ēst; otrkārt, ir jābūt fiziskas aktivitātes stāvoklī; treškārt, ir jābūt interesei par pretējo dzimumu.
„Ja puisis sāk riebīgi runāt par savu mammu, skolotāju vai sievietēm, tas vienmēr ir aizdomīgi un ir jāatrisina jautājums, kāpēc viņš tā runā. Ventspils izglītības nodaļā šādās situācijās skolotājas par to informēja un rīkojām apaļos galdus, kuros piedalījās mediķi, vecāki, lai noskaidrotu iemeslus,” pieredzē dalās G. Kuklis. „Bieži zēnu galvās valda haoss, nepareizi pieņēmumi, lai gan ir pieejama informācijas pārbagātība.”

Ilze Brinkmane
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais
pielikums pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecākiem
15. septembris, 2015, Nr. 13 (56)