Loading images...

Balvu Valsts ģimnāzijas ERASMUS+ projekta SCHOOL EXCHANGE PARTNERSHIPS CULTURAL HETIRAGE” TRADITIONAL CHILDRENS’ GAMES” dalībnieku iespaidi Slovenijā

No 18. marta līdz 22. martam piecas Balvu Valsts ģimnāzijas skolnieces, kuras savās mājās izmitināja iepriekšējā Erasmus+ projekta bērnus – Anete Bērziņa 10b. klase, Roberta Sērmūkša 11.b, Dārija Semjonova 12b., Paula Paidere 12b. un Arta Smirnova 12.b, kā arī skolas direktore Inese Paidere un skolotāja Vineta Muzaļevska devās uz Slovēniju, uz tās galvaspilsētu Ļubļanu, lai piedalītos Erasmus+ projekta SCHOOL EXCHANGE PARTNERSHIPS CULTURAL HETIRAGE” TRADITIONAL CHILDRENS’ GAMES” 1. mobilitātes aktivitātēs. Šī projekta dalībvalstis ir Latvija, Slovēnija, Rumānija un Turcija. Projekta mērķis – starptautiskas sadarbības izveidošana un kultūras mantojuma saglabāšana, izzinot un praksē izmēģinot spēles, tādējādi atjaunojot un stiprinot komunikāciju paaudžu vidū. Spēļu spēlēšana sniedz ieguldījumu bērnu sociāli-emocionālajā attīstībā, sekmē stratēģisko domāšanu, attīsta kustību koordināciju. Pirmā projekta dalībnieku tikšanās notika Ļubļanā, Slovēnijas galvaspilsētā, kur mūs visus ļoti viesmīlīgi sagaidīja un uzņēma Primary School Koseze administrācija, pedagogi, viesģimenes.
Mūsu brīnišķīgais, izzinošais, izglītojošais ceļojums Slovēnijā sakās agrā pirmdienas rītā Koseze sākumskolā, ar projekta dalībnieku savstarpēju iepazīšanos, ar ekskursiju pa skolu, ar mācību stundu apmeklēšanu. Slovēņu bērni ir ļoti sirsnīgi mēs saņēmām neskaitāmas, pašdarinātas dāvaniņas. Muzicējot, mūs priecēja talantīgais skolas mūzikas skolotājs, Eirovīzijas dziesmu autors-Nino Ošlaks, mīlīgais skolas ansamblis un lieliskā slovēņu dziedātāja Anabella. Dienas turpinājumā mēs izzinājām un spēlējām četru tautu tradicionālās spēles- slovēņu, latviešu, rumāņu un turku. Turpmākajās dienās pamatīgāk iepazinām Slovēnijas izglītības sistēmu, kultūru, vēsturi, dabu, sportu un ekonomiku.
Slovēnija ir viena no mazākajām Eiropas valstīm. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Slovēnija ir unikāla zeme, jo neskatoties uz savu nelielo izmēru, tā ir ļoti daudzveidīga. Tā pilnībā attaisno tai piedēvēto epitetu „Eiropa attēlota miniatūrā”.
Projekta koordinatore, skolas pedagogi bija sarūpējuši aizraujošu ekskursiju programmu-Slovēnijas skaistāko vietu apmeklēšanu un iepazīšanu. Viena no tādām- Bledas pilsētiņa, tikai 15 km no Slovēnijas un Austrijas robežas. Bledā, uz 130 metru augstas klints, slejas viens no Slovēnijas simboliem – 1011. gadā romānikas stilā celtā Bledas pils. Pils zāles ir rotātas ar skaistām gotiskām velvēm, ģerboņiem un freskām. No tās paveras brīnišķīgs skats uz smaragdzaļo ezeru un kalniem. Pēc ekskursijas pa pilsētu, devāmies uz slovēņu nacionālas kūkas-“krēmšnites” degustēšanu. Tā bija ļoti garšīga!
Pārbraucieni starp ekskursijas objektiem pagāja nemanot, jo priecēja patiesi izteiksmīgie, gleznainie dabas skati: ceļmalās ziedošie ķirši, magnolijas, prīmulas- visās varavīksnes krāsās, kā arī Alpu kalnu sniegotās virsotnes un izteikti sakoptās savrupmājas, visas kā viena oranžiem dakstiņu jumtiem. Jāatzīmē, ka to visu vēl izteiksmīgāku darīja ļoti labas kvalitātes autoceļi. Jāakcentē, ka projekta dalībniekiem tika piedāvāta iespēja pabūt pasaulslavenajā Postojnas alā. Ekskursija alā sākas ar adrenalīna devu sniedzošo braucienu ar vilcienu. Iespaidīgā alu sistēma radusies aptuveni pirms 90 miljoniem gadu un to izrobojusi un tik neatkārtojamu padarījusi tur tekošā upe. Alas dziļumā temperatūra sasniedz tikai 10˚C un mums bija unikāla izdevība redzēt alas iemītnieku-pūķa mazuli- Baby Dragon. Tas ir neliels ķirzakveidīgs rāpuļu dzimtas pārstāvis, kuram bīstama ir gaisma un saules stari. Fascinējoši, ka šī dzīvā radībiņa bez barības uzņemšanas var iztikt līdz desmit gadiem.
Dienas turpinājumā apmeklējām Adrijas jūras krastu un pasakaino pilsētiņu Piraņu. Piraņa valdzināja ar viduslaiku dvesmas apvītām ieliņām, vēsturiskām celtnēm, iespaidīgu baznīcas torni un kapelu kalna galā no kura saskatījām Itālijas un Horvātijas krastus. Ceturtdien mums tika dāvāta iespēja apmeklēt kaut to patiesi iespaidīgu- Pasaules čempionātu tramplīnlēkšanā ar slēpēm( SKI jumping) Planicas slēpošanas trasē un jūsmot par sacensību atmosfēru, apbrīnot sportistu meistarību, uzņēmību, mērķtiecīgumu, todien Planica pulcēja vairāk kā 10 000 līdzjutēju. Brīvākos brīžos, nesteidzoties, elpojot izteikti svaigo pavasara gaisu, mēs pastaigājamies pa Slovēnijas galvaspilsētu-Ļubļanu, kura ir arī Slovēnijas finanšu un kultūras centrs. Pilsētas arhitektūra ievērojama ar savdabīgā arhitekta Jožes Plečnika darbiem. Mums neaizmirstama šķita Ļubļanas vecpilsēta. Pirmā lieta, kas pievērš tūrista uzmanību Ļubļanā, ir pūķi. Mazi, lieli, izgatavoti no dažādiem materiāliem. Tie sastopami gan kā suvenīri, gan kā ēku un tiltu rotājumi. Pūķi piešķir galvaspilsētai šarmu un mistikas nokrāsu, bez tam ir atzīti par oficiālu pilsētas simbolu. Galvenie – zaļie pūķi – ir nosēdušies uz Pūķu tilta, un ir pastāvīgs tūristu sajūsmas objekts. Virs Ļubļanas vecpilsētas, augstā pakalnā stāv viduslaiku pils. No tās visa pilsēta ir redzama kā uz plaukstas. Neaprakstāms skaistums! Neaizmirstamas emocijas sniedza “Ilūziju muzejs” un Slovēnijas “Nacionālais ģeogrāfijas muzejs”.Piektdienas pēcpusdienā apmeklējām pasākumu- “Open kitchen”, kas tiek rīkots Ļubļanas centrā katru piektdienu no marta līdz oktobrim un kurā iespējams iegādāties dažādu valstu tradicionālos ēdienos. Bet no slovēņu ēdieniem slavens ir saldais “potica”. Tas gatavots no mīklas un pildīts ar magoņu sēkliņām un riekstiem. Slovēnija sevi reklamē ar zīmolu “I feel Slovenia” (Es jūtu Slovēniju), kas pauž dabas un slovēņu rakstura līdzsvaru; tas runā par neskartu dabu un vēlmi to saglabāt. Ekonomika tiek virzīta uz pakalpojumiem; Slovēnija piedāvā augstākās klases pakalpojumus IT jomā. Šeit ir arī augsti attīstīta zāļu un automobiļu ražošana. Citas nozīmīgas nozares ietver pārtiku, elektroierīces, metālapstrādi un ķimikālijas. Vienlaikus pieaug tūrisma nozares nozīme. Jāatzīmē, ka mūs patīkami pārsteidza slovēņu atsaucīgums, draudzīgums, izpalīdzīgums. Šo tautu var raksturot kā godīgu, strādīgu, dabai draudzīgu, piezemētu un ļoti patriotisku, ar ļoti labām angļu valodas zināšanām. No viņiem mums noteikti ir ko pamācīties. Piecas dienas aizritēja nemanot, tās bija pavadītas aizraujošā piedzīvojumā, noderīgā izziņas procesā: par Slovēnijas izglītības sistēmu, kultūru, sportu, vēsturi, ekonomiku, tautas mentalitāti.
Paula Paidere: Erasmus+ mobilitāte ir lieliska iespēja ceļot un mācīties vienlaikus, redzēt daudz ko jaunu, kļūt patstāvīgākam, plānot mācības un studijas, izklaides un izdevumus. Tā ir arī pašrealizācijas iespēja- būt neatkarīgam, piedalīties dažādos pasākumos, pilnveidot svešvalodu zināšanas, kontaktēties ar citiem Erasmus+ projekta dalībniekiem un uzzināt daudz interesanta. Kulturālais “mikslis”, ikdienas dzīve Slovēnijā atklāja iespējas iepazīt kultūru tādā gaisotnē, kādā to nevar izdarīt tikai ceļojot, tā tiek lauzti stereotipi un krātas zināšanas.
Arta Smirnova: Šis brauciens paplašināja manu redzesloku par to, cik dažāda un skaista ir pasaule. Cik jauki un patiesi pieklājīgi ir cilvēki citās valstīs, ja spēj uzņemt pilnīgi svešu cilvēku savā ģimenē un pieņemt viņu kā savējo, tas man nozīmē ļoti daudz. Bija iespēja pagaršot vēl neredzētus ēdienus. Uzskatu, ka projekts ļauj man izpausties, novērtēt savas angļu valodas zināšanas, kā arī censties tās uzlabot, lai komunikācija ar citiem cilvēkiem būtu vēl kvalitatīvāka, jo runājot ar draugiem un skolotājiem es nespētu valodu apgūt pilnībā. Esmu ļoti apmierināta un pateicīga par brīnišķīgo iespēju doties kaut kur tālāk par Latvijas robežām un ieraudzīt skaisto.
Dārija Semjonova: Ģimene, kurā es dzīvoju bija ļoti jauka un visi runāja ļoti labā angļu valodā. Patika, ka apskatījām daudzas vietas. Slovēņu un rumāņu bērni ir ļoti jauki, ar turkiem bija grūtāk komunicēt, jo viņi tik labi neprot angļu valodu.
Roberta Sērmūkša: Bija ļoti interesanti un noderīgi uzzināt kā skolēni mācās citās valstīs. Uzskatu, ka vienmēr vajag izmantot opciju-ceļošana, lai iepazītu jaunus cilvēkus un nodibinātu draudzīgus kontaktus.
Anete Bērziņa: Slovēnijā iepazinos ar citām kultūrām, sadarbojos, komunicēju ar jauniem cilvēkiem no citam valstīm, priecājos par Slovēnijas skaistajiem dabas skatiem.
Kā gan var neiemīlēt valsti, kuras nosaukumā ir vārds mīlestība jeb “love” – sLOVEnia?!