Loading images...

12b. klase Latvijas vēsturi mācās izprast Stompaku purvā: “Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti”.

2019.gada 7.maija pēcpusdienā 12b.klase kopā ar vēstures skolotāju Irēnu Šaicāni devās uz Stompaku purvu izprast Latvijas vēstures traģiskos notikumos pēc 2.pasaules kara. Tas bija laiks (1944./1945.gads), kad atkal notika padomju totalitārā režīma atjaunošanās, taču daudzviet Latvijas teritorijā sākās plaša nacionālo partizānu kustība ar cerību atjaunot neatkarīgu valsti.
Stompaku purvs Balvu –Viļakas apkaimē ir vieta, kur atradās lielākā nacionālo partizānu nometne visā Baltijas reģionā, kur 1945. gada 2. martā risinājās latviešu nacionālo partizānu lielākā kauja pret padomju režīma īstenotājiem.
Sākums Stompaku nometnei ir meklējams 1944. gada rudenī, kad Abrenes apriņķa bijušais agronoms Pēteris Supe ar segvārdu Cinītis šajā pusē sāka vākt kopā vīrus, lai apvienotos cīņā par neatkarīgu Latviju.
1945. gada janvāra sākumā partizāni pēc P. Supes pavēles sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni. Tās oficiālais partizānu nosaukums bija «Saliņu mītnes», bet tautā tā tika dēvēta arī par «Jauno Berlīni». Nometnē bija uzbūvētas 24 zemnīcas (paredzētas 20—30 cilvēkiem), divi staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktava, maizes ceptuve un baznīca. Kopumā nometnē uzturējās aptuveni 350 cilvēki, kuru vidū bija arī 30 sievietes. Pirms nometnes atradās nocietināts priekšpostenis. Tajā pēc kārtas dežurēja viena partizānu grupa, kura kontrolēja iebraucējus un izbraucējus. Bez vadības atļaujas neviens nometni atstāt nedrīkstēja. Bez tam tika izvietoti arī trīs maskēti ārējie posteņi.1945. gada 2. – 3. martā Stompaku purvā norisinājās latviešu nacionālo partizānu lielākā cīņa pret padomju okupācijas režīma bruņotajiem formējumiem. Cīņā nacionālajiem partizāniem bija 28 kritušie, čekistu karavīriem – 32.
Vēlāk čekisti izraka purvā apbedīto partizānu mirstīgās atliekas un par biedināšanu vietējiem līķus izlika apskatei Vilļakas pilsētas centrā. Kauja Stompaku purvā bija viena no lielākajām kaujām par Latvijas neatkarību Otrā pasaules kara beigās, taču ne pēdējā kauja.
Balvu – Viļakas ceļa malā, kur savulaik partizāni varēja nokļūt no nometnes uz ceļa, 2011.gada 11.augustā nacionālo partizānu piemiņai ir atklāts piemineklis, kurā iegravēti vārdi “Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti”, kā arī 28 kritušo partizānu vārdi un uzvārdi. Skolēni tur piemiņai iededza svecītes.
Vēstures stunda skolēniem deva iespēju redzēt šīs nometnes vietu, attīstīt dažādas kompetences, gan domāšanu, gan situācijas izpratni, gan spēju sasaistīt vēstures notikumus Stompaku purvā ar grāmatā “Meža meitas” aprakstītajām sievietēm, gan filmu “Sarkanais mežs”.