Loading images...

12b.klase pārgājienā iepazīst novada vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu

 2020.gada 3.septembrī Balvu Valsts ģimnāzijas 12b.klase un klases audzinātāja Irēna Šaicāne arī šajā mācību gadā devās pārgājienā, lai turpinātu izzināt novada vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu, lai labāk saprastu vēstures notikumus pēc 2.pasaules kara, kad atkal atjaunojās padomju režīms un notika sovetizācija. Taču nacionālie partizāni turpināja cīņu par neatkarīgu Latviju.
1945. gada janvāra sākumā partizāni sāka pulcēties Stompaku purvos starp Balviem un Viļaku, kur uz vairākām purva saliņām izveidoja nometni, ko uzskata par lielāko partizānu nometni visā Baltijas reģionā. Tās oficiālais partizānu nosaukums bija «Saliņu mītnes». Nometnē bija uzbūvētas 24 zemnīcas (paredzētas 20—30 cilvēkiem), divi staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktava, maizes ceptuve un baznīca.
1945. gada februāra beigās čeka bija noskaidrojusi aptuvenu partizānu nometnes atrašanās vietu, gatavoja partizāniem uzbrukumu. Kauja ilga no 2. marta plkst. 7.30 līdz 19.30, turpinoties vēl 3. marta rītā. Stompaku kauju var vērtēt kā lielāko un sīvāko kauju Latvijas partizānu kara vēsturē. 2011. gada 11. augustā Balvu—Viļakas šosejas malā tika atklāts piemineklis Stompaku kaujā kritušajiem 28 nacionālajiem partizāniem. Tajā ir iekalti visu kritušo vārdi un dziesmas rindas:

«Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti.
Nebija lemts toreiz Latvijai zelt.
Un pēc kariem, kas palikāt dzīvi,
Būs no jauna jums Latviju celt!»

Partizānu apmetnes centrā iededzām svecītes, tā godinot nacionālo partizānu piemiņu, kuri atdeva savas dzīvības cīņā par Latvijas brīvību.

 Tad turpmākais pārgājiena maršruts bija apmeklēt Egļavas mežniecības muzeju, to iekārtojis Aldis Pušpurs, kurš ir mūsu skolas 1977.gada absolvents, bet 1982.gadā absolvējis LLA Mežsaimniecības fakultāti. Muzejam ir piešķirta kultūras zīme “Latviskais mantojums”. Latviskā Mantojuma zīme veidota pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas un tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem gatavi rādīt, stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. 

Egļavas ciemā meža ielokā kādreizējās Egļavas mežziņa ēkās  iekārtota mežsaimniecības kolekcija ‘Mežābeles’. Kolekcijā varēja  aplūkot pilnu meža ciklu no koku sēklām līdz gataviem izstrādājumiem no koka. Meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes darba rīkus, kā arī mežsarga darbam vajadzīgos instrumentus.  Bija aplūkojama pirmskara laikā un pēckara laikā  izdotā zinātniskā un populārā literatūra par dažādiem jautājumiem.

Ierīkota dažādās tehnikās mājamatnieku audumu izstāde, kuru izcelsme ir bijušā Balvu rajona teritorija. Arī mājsaimniecībā izmantojamā keramika – podi, krūzes, bļodas, kas  bija neatņemama ikdienas daļa.

Lai gan mazliet šad un tad uzsmidzināja smalks lietutiņš, tas mūs netraucēja, jo bijām vienots klases kolektīvs, kuri atbilstoši jaunajām kompetencēm apguva novada vēsturi un Ziemeļlatgales kultūrvēsturisko mantojumu, kas, pateicoties tādiem entuziastiem kā A.Pušpurs, ir aplūkojams ikvienam interesentam.

Skolēni, sniedzot atgriezenisko saiti, Whatsapp vietnē rakstīja, ka mazliet labāk saprata gan nacionālo partizānu vēstures skaudrās lappuses, gan interesants izrādījās arī Egļavas mežniecības muzejs ar tik daudzveidīgu kolekciju, ar tik atraktīvu un interesantu vadītāja stāstījumu.

Pārgājiens izdevies! Prieks kopā būt!

                                                                                                       Klases audzinātāja Irēna.

[Not a valid template]