BPĢ
BPĢ muzejs

Dzīve, mana dzīvīte... 2015.gada 21.aprīlis

2015.gada 11.aprīlī Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne interesentus aicināja uz atmiņu pēcpusdienu „Dzīve, mana dzīvīte: ... par un ap Aini Šaicānu".
Skolotāja pasākumu iesāka ar šādiem vārdiem:
- Ja jūs klusībā uzdevāt jautājumu sev vai arī jautājāt man, kāpēc es tieši šodien jūs esmu aicinājusi uz Balvu Valsts ģimnāziju, tad ir vismaz trīs (plus vēl daži) argumenti par šo datumu:
1) 11.aprīlis ir pēc 10.aprīļa (Irēnas dzimšanas diena), bet pirms 12.aprīļa (Aiņa dzimšanas diena), tāpēc mēs kādreiz ar Aini smējāmies, ka mūsu ģimenē, pieskaitot vēl divu bērnu dzimšanas dienas, tās varētu svinēt 11.aprīlī, 
2) kāds no zālē esošajiem varbūt atceras, ka 2010.gada 4.aprīlī (Lieldienās) pēdējā lielajā koncertā kopā ar Pūtēju orķestri Kultūras namā Ainis teica - man vēl nav 60! Šodien, ja būtu te iespēja pašam teikt, viņš teiktu - man vēl nav 65!
Lai gan dzimšanas dienas viņš negribēja svinēt, bet, ja kādu muzikālu pasākumu rīkoja, tad parasti pirms dzimšanas dienas vai tieši Lieldienās,
3) kādā vakarā 2011.gadā Ainis teica, ka pēc dažiem gadiem viņam esot kāds neliels sapnis. Es tikai klausījos un laikam nebildu nekā...
Viņš teica:"Tu, Irēna, atkal varētu stāstīt vēstures stāstus, un es kā parasti uzspēlēšu."
Es esmu daudz vēstures faktus apkopojusi grāmatās, bet šodien pirmo reizi stāstu (gan vārdos, gan fotogrāfijās, gan mūzikas skaņās, gan dejotāji palīdzēs izdejot dejā) par Aini un viņa trim mīlestībām: mūziku, sportu un mazliet par mani un mūsu ģimeni.
Bet vēl ir daži argumenti - kāpēc tieši šodien:
4) laiks, par kuru Ainis runāja, tuvākā nākotnē aizsniedzās līdz 65 gadu jubilejai (tā būtu 2015.gada 12.aprīlī), jo teica, ka varētu būt kāds neliels koncerts - tieši tāpēc es šodien esmu te...,
5) šovakar plkst.19:00 lielkoncerts Rīgā, 20 gadu jubilejas koncerts Radio2, jo Aiņa dziesmas joprojām skan Radio 2.
Kāpēc tieši te, ģimnāzijā?
1) skola ir mana vienīgā darba vieta Balvos,
2) arī Ainis 12 gadus te mācījis sporta stundas, ar skolēniem dibinājis vokāli instrumentālo ansambli, pirmajos darba gados visos skolas pasākumos vienmēr bija skolā... jo kopā ar skolēniem muzicēja,
3) 2008.gada 2.februārī, kad skolas muzejam tika atzīmēta 20 gadu jubileja, es stāstīju par muzeju, bet Ainis un „Leijerkastnieki" spēlēja ...
Ar mūziku ir dzīves kamols tīts,
Mūzika, kas mīlu atgriezt var...(vārdi no A.Šaicāna dziesmas „Mana skumjā mūzika").

Kad tad Ainis Šaicāns sācis muzicēt? Kad radās „Leijerkastnieki"? Mūzika viņam visur bija līdzi un blakus: gan Žīguru pamatskolā, gan Viļakas vidusskolā, gan uzsākot darba gaitas Balvos.
Ar jaunu iedvesmu mūzikā nāca 20.gadsimta 80.gadu vidus, kad viņš nolēma veidot ansambli, kuram tika dots nosaukums „Leijerkastnieki". Pirmās spēles jau Borisovas estrādē 1986.gada vasarā muzikantu saietā „Uzspēlēsim, muzikanti!", tad piedalīšanās Jelgavas folkfestivālā. Kā tādu īsti oficiālu „Leijerkastnieku" datumu Ainis Šaicāns uzskatīja 1988.gada 30.janvāri, kad Balvu 1.vidusskolā tika atzīmēta 10 gadu jubileja skolas jaunajai ēkai, atklāts skolas muzejs, pilsētai 60 gadi, un ballē spēlēja ansamblis „Leijerkastnieki".
Viena no pirmajām dziesmām, kurai viņš sacerējis gan vārdus, gan rakstījis mūziku, ir „Ganiņš". To viņš pats nav iedziedājis, bet parasti dziedāja Ginta Zābele, arī Lieldienu pasākumā 2000.gadā viņa šo dziesmu atkal uzdziedāja. Bet 11.aprīlī dziesmu „Ganiņš" dziedāja 2013.gada Dziedošo ģimeņu šova - 2013 dalībnieki no Kārsavas, kuru ģimenes saknes meklējamas mūsu rajonā. Tagad kuplā Mortukānu ģimene dzīvo dažādās Latvijas vietās, bet, saņemot Irēnas Šaicānes ielūgumu nodziedāt šo dziesmu, ieradās trīspadsmit dziedātāju sastāvā un klausītāju sirdis priecēja ar dziesmu „Ganiņš" un vēl vienu dziesmu no sava repertuāra.
1992.gadā Latgales televīzija Elitas Cakules vadībā uzņēma videofilmu „Ceļojums no Bērzpils līdz Viļakai", kurā ir unikāls vēsturisks materiāls, jo Ainis ar muzikantiem ciemojās un dziedāja savas radītās melodijas pie viņam tik tuviem un nozīmīgiem cilvēkiem, piemēram, sporta skolotāja Jura Vaskinovi??a Bērzpilī, dzejnieka Bruno Vilka Naudaskalnā, sportista Imanta Zeltiņa Vīksnā, viņa mūzikas skolotāja Fran??a Logina Kupravas pusē. Klausītāji noskatījās divus fragmentus no šī uzņemtā materiāla, kā arī noklausījās „Bērzpils Donata dziesmu" un arī „Purenīti", kuru izdejoja Balvu Valsts ģimnāzijas deju skolotājas Lucijas Bukšas deju kolektīvs „Purenīte".
Kā jau visiem ansambļiem, arī Leijerkastniekiem sastāvs gadu gaitā mainījās, visstabilākie bija pats Ainis Šaicāns, Zoja Zaharova, Ivars Kuprišs un Andris Višņakovs, tad pievienojās Evita Vidomska, jo pēc Jāņa Sprukuļa aiziešanas no „Leijerkastniekiem" vajadzēja vēl otru balsi.
Aiņa Šaicāna dziesmu „Nesauc mani atpakaļ" dejā izdejoja senioru deju kopa „Luste", kurā dejo arī Aiņa māsa Maruta ar vīru (arī Ainis).
Vārdi dziesmām Ainim reizēm radās viegli, reizēm ne tik viegli, piemēram, vārdi „Brūnacītei" radās daudzu mēnešu pārdomās. Šo dziesmu izjusti nodziedāja 2014.gada Balvu Valsts ģimnāzijas absolvents Māris Zaharovs.
Eiropas deju kopa „Atvasara" Lūcijas Jermacānes vadībā 2011.gada 22.oktobrī rīkoja piecu gadu jubilejas pasākumu, kurā pirmo reizi, skanot dziesmai „Mārtiņrožu sveikas", tika dejota sagatavotā deja, kuru Ainis Šaicāns vairs neredzēja. Māris Lāpāns, brāļi Prancāni, Dāvis Lāpāns un Modris Teilāns, kuri bijuši sadarbības partneri mūzikas jomā, nodziedāja Aiņa Šaicāna dziesmas „Draugu tikšanās" un „Bērzpils Donata dziesma".
   Par mīlestību, par ģimenes stiprumu Ainim Šaicānam ir vairākas dziesmas, piemēram, sievai Irēnai veltījis dziesmu „Roze un mākonis", kur melodijai izvēlējies dzejnieces Veltas Mooras vārdus, bet viena no pēdējo gadu dziesmām „Ezermala" stāsta arī par dzimtās vietas skaistumu, kur viņš labprāt devās atpūsties, padomāt vai vienkārši palūkoties uz Viļakas ezeru.
Ar Irēnu Šaicāni atmiņu pēcpusdienā kopā bija gan jaunākā meita Ieva, kura bija atbraukusi no ??rijas, domās - vecākā meita Aija, kura pašlaik dzīvo Dānijā, gan dēls Aivis, gan mazbērni, gan meita Liene, kura daudz palīdzēja, lai izdotos šī atmiņu pēcpusdiena, gan radi un draugi, gan ikviens pasākuma apmeklētājs, kas bija atnācis, lai atmiņu pēcpusdienā vēlreiz izdzīvotu kāda cilvēka dzīvi.
   Kādreiz Ainis Šaicāns teicis:
   - Sporta nekad nav par daudz... (Prezentācija )
Sports viņam bija gan aizraušanās, gan studijas šai jomā, gan skolotāja un trenera darbs, gan sporta vadītāja darbs... sports un sports... Un kā atslodze - mūzika... Pa vidu arī laiks, kad iesaistījās Trešās atmodas notikumos, bija gan rajona vadītājs, rajona un pilsētas deputāts, bet kopš 2001.gada Balvu pilsētas Sporta centra vadītājs, kopš 2000.gada - Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona futbola līgas vadītājs.
Tieši Ainis Šaicāns bija tas, kurš sievai Irēnai teica, ka beidzot vajagot uzrakstīt arī par sportistiem Balvos. Viņš pats palīdzēja, zvanīja, brauca, runāja, lai materiālu iegūtu ātrāk, un tā 2009.gada grāmatā „Balvi - pilsēta ezeru krastos (1549 - 2009) - vēstures lappusēs" ir arī divas nodaļas par sporta aktivitātēm, bet viņa sapnis bija, lai tiktu uzrakstīts plašāks pētījums par sportu visā bijušajā Balvu rajonā.
Pasākuma izskaņā Irēna Šaicāne teica, ka uz vīra dzimšanas dienu ir gandrīz sagatavots apjomīga darba „Sports Ziemeļlatgalē" manuskripts, kurā materiāls izvietots 19 nodaļās.
Skanot Aiņa Šaicāna dziesmām „Vārpu zelta spīdumā" un „Futbolšlāgeris",
- Lai nu kā, bet futbols ir karaliska spēle,
  Tā, kas daudziem sirdī deg, deg kā uguns kvēle...,

pasākuma dalībnieki mazliet caur fotogrāfijām varēja ieskatīties sporta notikumos un futbola dzīvē Balvu rajonā.

Dziesmas „Manai pilsētai" atskaņošanas laikā, kad dejoja Balvu Valsts ģimnāzijas meitenes, skatītāji piecēlās kājās, tā godinot A.Šaicāna piemiņu un paveikto darbu. 

Irēna Šaicāne, sakot paldies un sniedzot ziedus un nelielas pateicības dāvanas, piebilda, ka bez daudzu atsaucīgu cilvēku palīdzības tik emocionāli spilgts pasākums diez vai būtu izdevies. Tā divas stundas aizritēja nemanot, jo teksti mijās gan ar video, gan dziesmām un dejām.
Par Aini Šaicānu, Skolotāju un Treneri, Cilvēku ar lielo burtu, atmiņās dalījās gan viņa skolnieki, futbolisti Modris Kuzmans un Jānis Gailis, gan 80.gadu Balvu futbola komandas spēlētājs, ķirurgs Valdis Andersons, gan Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs (2001-2005), tagadējais 12.Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks.
Skolotājai Irēnai Šaicānei, sniedzot ziedus, tika teikti pateicības vārdi gan par vīra kā Skolotāja un Trenera veikto ieguldījumu sporta un jaunās paaudzes izglītošanā, gan par viņas gara stiprumu, par vīra piemiņas saglabāšanu un iemūžināšanu.

 

 Fotogrāfijas no Edgara Gabranova personīgā arhīva.