BPĢ
BPĢ muzejs

Muzeju nakts -2015 Balvu Valsts ģimnāzijā 2015.gada 19.maijs

2015.gada 16.maijā Balvu Valsts ģimnāzijas muzejs jau trešo gadu aicināja interesentus uz skolu. Šogad piedāvātā tēma „Olīvs Mētra - Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājs, Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieks".
Varētu jautāt, kas Balvus un mūs, balveniešus, saista ar Raini un Aspaziju? Vai tikai Raiņa iela? Tāds nosaukums 1940.gada augustā tika dots Lā??plēša ielai. Ta??u patiešām ir kas vairāk...
Lai to noskaidrotu un izzinātu, skolas muzeja vadītāja, vēstures skolotāja Irēna Šaicāne aicināja visus Muzeju nakts apmeklētājus doties ??etrās vēsturiskās ekspedīcijās:
1.Domu ekspedīcija. Tajā bija iespēja uzzināt par Olīva Mētras dzīvi, kā arī to, kas saista viņu ar Raini un Aspaziju.
Olīvs Mētra, īstajā vārdā Jānis Antons Ķiploks, dzimis 1891.gadā Gaujienas Dzērvēs. Viņš beidz Aleksandra ģimnāziju, kā pagrieziena punkts dzīvē bijis 1910.gads, kad, apmeklējot koncertu, jauneklis nolemj kļūt par dziedātāju.
Lai piepildītu savu sapni, O.Mētra 1914.gadā dodas uz Rīgu, iestājas darbā fotodarbnīcā, vienlaikus - privātstudijas mūzikā. Ta??u sākas 1.pasaules karš un tikai pēc kara beigām viņš turpina studijas konservatorijā.
1920.gada 10.aprīlī O.Mētra ir to kultūras darbinieku skaitā, kas pie Nacionālā teātra sagaida Raini un Aspaziju, kuri atgriežas no trimdas.
Ar Raini iepazīstas 1921.gadā, kad dzejnieks kļūst par Nacionālā teātra direktoru, kurā arī jaunais dziedonis, būdams students, izpilda muzikālas lomiņas. 1923.gadā absolvē Latvijas Mūzikas konservatoriju. Piedaloties Raiņa traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi" iestudējumā, O.Mētra nolemj to komponēt operā, tāpēc vairākkārt tiekas ar Raini un Aspaziju. Arī 1929.gada vasarā ciemojas pie viņiem Jūrmalas vasarnīcā, tā top fotogrāfijas Raiņa dzīves pēdējā vasarā. O.Mētra ir pierakstījis atmiņas par tikšanās reizēm. Un tikai 2014.gada septembrī izdota grāmata „Raiņa pēdējā vasara: atmiņas un fotogrāfijas", kuras autors ir Olīvs Mētra.
Slimība pārvelk svītru O.Mētras dziedātāja karjerai, tāpēc viņš papildina zināšanas kompozīcijā, strādā dažādās Latvijas vietās par mūzikas un dziedāšanas skolotāju.
1935.gadā O.Mētra sāk strādāt Balvu Valsts ģimnāzijā par mūzikas un dziedāšanas skolotāju.
Kāpēc tik tālu no Rīgas? Kāpēc dodas uz Balviem? 1934.gadā O.Mētra ir atlaists no darba, jo nav izrādījis lielu labvēlību K.Ulmaņa režīmam, gadu dzīvo tēva mājās Gulbenes pusē. Un tieši tobrīd Balvu ģimnāzijā bija vajadzīgs skolotājs, jo 1934.gadā no darba aiziet mūzikas skolotājs Ādolfs Skulte.
Būdams skolotājs Balvos, O.Mētra uzreiz rosīgi iesaistās sabiedriski muzikālajā dzīvē, kopā ar audzēkņiem dzied dievkalpojumos baznīcā, vada arī Abrenes apriņķa aizsargu kori, organizē un vada ģimnāzijas kori, kurā ir vismaz 97 ģimnāzisti. Viņa vadītais Balvu Valsts ģimnāzijas koris piedalās divos apriņķa dziesmu svētkos: 1.Jaunlatgales apriņķa dziesmu svētkos 1936.gada jūnijā un 2.Abrenes apriņķa dziesmu svētkos 1943.gadā.
Skolas muzeja krājumā ir trīs fotogrāfijas ar O.Mētras parakstiem un veltījumu ģimnāzijas audzēkņiem. Foto, kurā viņš 1926.gadā ir Paņevežā kopā ar Raini un Aspaziju, dāvinājis 4.izlaiduma absolventam, kā viņš pats raksta, manam mīļam skolniekam Aleksandram Kikustam, kurš ilgus gadus bija Balvu vidusskolas fizikas skolotājs, kā arī brīvajā laikā labprāt fotografējis. Divas foto O.Mētra dāvinājis 5.izlaiduma absolventei Emīlijai Kravalei.
Skatītājus priecēja ģimnāzijas deju kolektīvs „Purenīte", kurš izpildīja O.Mētras aranžēto deju „Sijā auzas, tautu meita" mūsdienu versijā. (Prezentācija)
Kultūrvēsturiskā mantojuma un zināšanu ekspedīcijas laikā Muzeja nakts apmeklētāji devās gan uz skolas muzeja telpām, arī uz jauno telpu 4.kabinetā, kur pēc materiālu apskates, interaktīvi atbildēja uz 15 testa jautājumiem, gan savas zināšanas ar balsošanas pultīm pārbaudīja 24.kabinetā, gan burtu jūklī meklēja pareizās atbildes par Olīvu Mētru, Raini un Aspaziju. 

Muzejnakts apmeklētāji jau sākumā saņēma ieejas biļetes. Katrs dalībnieks, aktīvi darbojoties iepriekšminētajās ekspedīcijās, ieguva zīmogu vai uzlīmi ieejas biļetē. Tikai tie apmeklētāji, kuriem bija trīs zīmogi, varēja doties arī Zvaigžņu ekspedīcijā.
Tad ceturtā - Zvaigžņu ekspedīcija. Ar teleskopu palīdzību no skolas jumta fizikas skolotājas Āritas vadībā ekspedīcijas dalībnieki, uzrādot aizpildīto biļeti, debesīs mēģināja saredzēt kādu planētu. Un tas patiešām izdevās! Apmeklētāji redzēja gan Venēru, gan Jupiteru, ta??u Raiņa krāteris gan nebija saskatāms.
Priecē, ka sagatavoto 100 biļešu pietrūka. Lai apmeklētāji varētu darboties visās ??etrās ekspedīcijās, muzeja vadītājai Irēnai palīdzēja skolas muzeja pulciņa skolēni no 12c. klases, ar balsošanas pultīm palīdzēja darboties skolotāja Ināra.
Skolas muzeja atsauksmju grāmatā ir arī daži ieraksti:
- Lai izdodas papildināt muzeju ar jaunām ekspozīcijām, paldies par Muzejnakti, iespēju palūkoties zvaigznēs.
- Tikai pēc gadiem sāc apjaust, cik svarīgi ir bijušie klases biedri, skolotāji, kopā pavadītais laiks.
- Vēlējums! Rakstīt un runāt par mūsu novada cilvēkiem, laikabiedriem. Tā ir tagadne - vēsture.

Citi skolas absolventi teica, ka patiešām atkal prieks iegriezties skolā, prieks par skolas muzeju, kurš, rīkojot Muzeju nakts pasākumu, rosina iegriezties tajā, kurā ik gadu ir kas jauns, uzlabojies arī materiāltehniskais nodrošinājums.
Uz tikšanos 2016.gada Muzeju naktī!