BPĢ
BPĢ muzejs

???Skolotājs ??? vēstures notikumu liecinieks??? 2016.gada 15.februāris

Piektdien, 12.februārī, skolotāja, muzeja vadītāja Irēna Šaicāne atkal vadīja konferenci „Un aicina skolas muzejs…”. Konferencē jau trešo reizi kopā tika pulcināti Valsts ģimnāziju vēstures skolotāji un skolēni. Pēc skolas direktores Ineses Paideres uzrunas un apsveikuma vārdiem, neliela muzikālā sveiciena (Ditas un Līvas instrumentālā mūzika; deju kopas „Purenīte” deja) dalībnieki turpināja darbu vēstures kabinetā. Konferencē piedalījās piecu valsts ģimnāziju komandas: Balvu Valsts ģimnāzija, Rīgas 1.Valsts ģimnāzija, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Viļakas Valsts ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzija. Šī gada konferences tēma bija: „Skolotājs – vēstures notikumu liecinieks”.Konferences ievadā skolotāja Irēna dalījās stāstījumā „ Skola un skolotājs Balvos laikmetu griežos”, parādot arī grāmatas, kurās ir pētīts un stāstīts par Balvu skolām. Arī jaunajā grāmatā „Sports Ziemeļlatgalē: ceļš līdz Olimpiskajai medaļai” ir daudz materiāla par Balvu skolu sportiskajiem sasniegumiem, viņu sporta skolotājiem un treneriem, kuri palīdzējuši audzēkņiem sasniegt augstus rezultātus. Skolotāja grāmatu uzdāvināja savai dzimtajai skolai – Viļakas vidusskolai (no 1996.gada Valsts ģimnāzija), sakot, ka tajā ir arī materiāls par Viļakas skolas absolventiem un skolotājiem.

Ar lielu aizrautību gan skolēni, gan skolotāji darbojās skolotājas sagatavotajā un vadītajā meistarklasē „Kāds ir labs skolotājs?”, kuras sākumā grupām vajadzēja uzrakstīt, kādas 10 īpašības būtu nepieciešamas labam skolotājam. Pēc darba prezentācijām secinājām, ka labs skolotājam ir iedvesmojošs, ar humoru apveltīts, izcili pārzina savu priekšmetu utt. – vārdu sakot – gandrīz vai pārcilvēks. Varbūt labāk - sakarīgs skolotājs?

Turpinājumā bija uzdevums, izmantojot skolotājas sagatavotās darba lapas un atslēgas vārdus, noteikt, par kādu Latvijas skolotāju tajās stāstīts, uzrakstot galvenos 10 teikumus, pastāstīt par šiem skolotājiem arī pārējiem. Tā gan skolēni, gan skolotāji uzzināja vai arī atsvaidzināja zināšanas par šādiem Latvijas skolotājiem: Jāni Cimzi, Jāni Gresti, Ati Kronvaldu, Valēriju Seili, Matīsu Kaudzīti un Jāni Menci. Pēc pusdienām skolēni prezentēja savus sagatavotos mājas darbus par savas skolas izcilajiem skolotājiem. Ar lielu interesi noklausījās sagatavotās prezentācijas, tā uzzinot par svešvalodu skolotājiem: Benitu Krištopāni Viļakas Valsts ģimnāzijā un Egonu Tālivaldi Ziediņu (vairāku mācību grāmatu autors) Valmieras Valsts ģimnāzijā, Edīti Ķikusti latviešu valodas un literatūras skolotāju, deju kolektīva „Rūsiņš”  vadītāju Gulbenē, Daini Kriķi – matemātikas skolotāju Rīgas 1.Valsts ģimnāzijā, kurš ir daudzu matemātikas grāmatu autors un līdzautors, kā arī vēstures skolotāju Inesi Mežsargu, kura prot skolēniem saistoši un interesanti mācīt vēsturi, kurai tieši 12.februārī bija arī dzimšanas diena. Balvu Valsts ģimnāzijas 10c. klases skolniece Laura Timofejeva pastāstīja par ilggadējās latviešu valodas un literatūras, deju skolotājas (1965 – 2000) Evģēnijas Cunskas devumu izglītībā un ārpusskolas darbā Balvos. Laura pasniedza skolotājai ziedus, sakot, ka skolotāja Cunska bijusi klases audzinātāja viņas mammai. Arī skolotāja Irēna piebilda, ka pirms 20 gadiem abas bijušas 12.klašu audzinātājas, kā arī bijusi audzinātāja viņas dēlam Aivim.

Pēc skolas muzeja apskates konferences dalībnieki dalījās pārdomās, nonākot pie secinājuma, ka visi skolotāji, par kuriem viņi todien uzzināja, bijuši un ir  lieliski, labi un iedvesmojoši skolotāji.

Atvadoties no Balviem,  gan skolotāji, gan skolēni  teikuši tikai pozitīvus vārdus:

Pateicamies BVĢ vadībai par laipno uzņemšanu, īpaši skolotājai Irēnai Šaicānei,

Viss labi organizēts. Bija interesanti klausīties citu stāstus, gan darboties. Patīkama vide. Bija interesanti.

Manuprāt, pasākums izdevies un īstenojies skolotājas Irēnas sapnis. Bija prieks piedalīties.

Paldies, Irēna! Ļoti saturīgs un labi organizēts pasākums. Diena sniedza pozitīvas emocijas un iedvesmoja turpmākajam darbam.

Nenožēloju, ka piedalījos. Uzzināju vērtīgas lietas. Varētu teikt, ka skolotājus sāku uztvert savādāk. Paldies!

Nebiju gaidījusi šādu pasākumu. Patīkami pārsteigta, brauktu vēlreiz. Ļoti daudz jauna uzzināts.

Pasākums bija izdevies, ļoti sirsnīgs.

Liels paldies par viesmīlīgo uzņemšanu! Irēna, prieks par Tavu pozitīvismu, atraktivitāti un darbīgumu. Idejas…, tās vienmēr var no Tevis pasmelties.

Fotogrāfijas skatīt galerijā (Foto no Aijas Leitenas personīgā arhīva) 

Sociālo zinātņu nedēļa (08.02. ??? 12.02. 2016.) Balvu Valsts ģimnāzijā 2016.gada 15.februāris

 Jau par tradīciju Balvu Valsts ģimnāzijā kļuvis sociālo zinātņu nedēļu rīkot februāra nedēļā, kad mūsu pilsēta atzīmē dzimšanas dienu. Vēstures skolotājas Irēna un Mudīte stundās runāja par Balviem, risināja dažādus uzdevumus „Balvi: jautājumos un atbildēs”, ģeogrāfijas skolotāja Ieva aicināja kolēģus uz atklāto stundu 7b.klasē, skolēni apmeklēja skolas muzeju, akcentējot pilsētas vēstures jautājumus.

  2016.gada 10. februārī pulksten 13:00 skolas 24.kabinetā ar Aiņa Šaicāna dziesmu „Manai skolai” un vārdiem no šīs dziesmas „… un skola ir visvairāk ticējusi, ka tās bērni viņu nepievils” vēstures skolotāja Irēna Šaicāne sāka vēstures stundu „Mūsu skolas 1966.gada absolventi … tikšanās pēc 50 gadiem”. Vēstures stundā piedalījās skolotājas Irēnas audzināmā 12a. klase, kuri būs Balvu Valsts ģimnāzijas 82.izlaiduma absolventi, kā arī deviņi 1966.gada Balvu vidusskolas (33.izlaidums, ar apmācību latviešu valodā) absolventi, kā arī skolēni, kas darbojas skolotājas vadītajā muzeja pulciņā, tie, kurus interesē skolas vēsture, kā arī vairāki skolas skolotāji. Vēstures stunda bija īpaši emocionāla, jo skolotāja atgādināja, kāda bija izglītības sistēma 20.gadsimta 60.gados, kad 1966.gadā Balvu vidusskolu Partizānu ielā 16 beidza 24 11a. un 34 10a. klases audzēkņi, uzzināja, kā un kur notika Žetonu vakars, kāpēc latviešu plūsmā 1967.gadā nebija izlaiduma, kādas bija skolēnu aktivitātes pirms 50 gadiem. Skolēni bija sagatavojuši dažādus jautājumus, uz kuriem vajadzēja atbildēt 1966.gada absolventiem, piemēram: „Cik eksāmeni bija jākārto? Kurš eksāmens viņiem bija grūtākais? Vai špikoja un kā? Cik mācību stundas bija dienā? Vai eksāmenos varēja arī „izkrist”?” 1966.gada absolventi labprāt iesaistījās sarunās, atraktīvi dalījās atmiņās, stāstīja dažādus interesantus atgadījumus no skolas dzīves, vēlēja skolēniem sasniegt iecerēto, vienmēr atcerēties savu skolu Balvos. Garšīga bija gan absolventu dāvinātā torte, gan skolas  kliņģeris ar skaitli 50. Noslēgumā, skanot A.Šaicāna dziesmai „Klases biedru vakars”, skolotāja Irēna saviem audzēkņiem vēlēja būt tikpat atvērtiem, pozitīvi noskaņotiem, smaidošiem kā skolas 1966.gada absolventiem, neaizmirstot arī satikties … pēc 50 gadiem, jo šie absolventi noteikti tiksies vēl 2016.gada 20.augustā Balvu novada svētkos. Lai izdodas viņu atkalredzēšanās prieks, lai dzirkstī atmiņas!

Fotogrāfijas ir apskatāmas galerijā ( Foto no Dzintara Putniņa personīgā arhīva) 

Skolēni iepazīst vēsturi 2015.gada 13.oktobris

 

2015.gada 24.septembrī Balvu Valsts ģimnāzijas 12a. klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Irēnu Šaicāni devās pārgājienā, lai iepazītu Balvu vēsturi. Audzinātāja, mācot saviem audzēkņiem arī vēsturi, vienmēr ir mudinājusi lasīt par vēstures notikumiem mūsu novadā ne tikai grāmatās, bet konkrētās vietas un objektus sameklēt arī dabā.

  Skolotāja piedāvāja apiet apkārt Balvu ezeram, lai pa ceļam pārrunātu gan vēstures un ikdienas notikumus, gan sameklētu bijušo ebreju kapsētu, kura 20.gadsimta sākumā bija ierīkota netālu no  Salmaņu kapsētas. Vēl kādus kapakmeņus joprojām varēja redzēt…

 Pirmā atpūta pie vecajām slūžām, kur tika atbrīvots ceļš ūdenim, lai tas plūstu tālāk.

Devāmies tālāk, jo bija jāaiziet līdz Celmenei, kur mežā atrodas piemiņas vieta 1941.gada 8./9. augustā vācu nacistiskās okupācijas laikā nošautajiem Balvu un tuvākās apkārtnes ebrejiem.

Daži no skolēniem teica, ka šajās vietās bijuši pirmo reizi, ka ir mazliet labāk iepazinuši vēstures notikumus, ka arī darbošanās skolas muzeja pulciņā dod iespēju labāk izzināt un saprast vēsturi.
Bildes no pārgājiena ir apskatāmas galerijā.

Muzeju nakts -2015 Balvu Valsts ģimnāzijā 2015.gada 19.maijs

2015.gada 16.maijā Balvu Valsts ģimnāzijas muzejs jau trešo gadu aicināja interesentus uz skolu. Šogad piedāvātā tēma „Olīvs Mētra - Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājs, Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieks".
Varētu jautāt, kas Balvus un mūs, balveniešus, saista ar Raini un Aspaziju? Vai tikai Raiņa iela? Tāds nosaukums 1940.gada augustā tika dots Lā??plēša ielai. Ta??u patiešām ir kas vairāk...
Lai to noskaidrotu un izzinātu, skolas muzeja vadītāja, vēstures skolotāja Irēna Šaicāne aicināja visus Muzeju nakts apmeklētājus doties ??etrās vēsturiskās ekspedīcijās:
1.Domu ekspedīcija. Tajā bija iespēja uzzināt par Olīva Mētras dzīvi, kā arī to, kas saista viņu ar Raini un Aspaziju.
Olīvs Mētra, īstajā vārdā Jānis Antons Ķiploks, dzimis 1891.gadā Gaujienas Dzērvēs. Viņš beidz Aleksandra ģimnāziju, kā pagrieziena punkts dzīvē bijis 1910.gads, kad, apmeklējot koncertu, jauneklis nolemj kļūt par dziedātāju.
Lai piepildītu savu sapni, O.Mētra 1914.gadā dodas uz Rīgu, iestājas darbā fotodarbnīcā, vienlaikus - privātstudijas mūzikā. Ta??u sākas 1.pasaules karš un tikai pēc kara beigām viņš turpina studijas konservatorijā.
1920.gada 10.aprīlī O.Mētra ir to kultūras darbinieku skaitā, kas pie Nacionālā teātra sagaida Raini un Aspaziju, kuri atgriežas no trimdas.
Ar Raini iepazīstas 1921.gadā, kad dzejnieks kļūst par Nacionālā teātra direktoru, kurā arī jaunais dziedonis, būdams students, izpilda muzikālas lomiņas. 1923.gadā absolvē Latvijas Mūzikas konservatoriju. Piedaloties Raiņa traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi" iestudējumā, O.Mētra nolemj to komponēt operā, tāpēc vairākkārt tiekas ar Raini un Aspaziju. Arī 1929.gada vasarā ciemojas pie viņiem Jūrmalas vasarnīcā, tā top fotogrāfijas Raiņa dzīves pēdējā vasarā. O.Mētra ir pierakstījis atmiņas par tikšanās reizēm. Un tikai 2014.gada septembrī izdota grāmata „Raiņa pēdējā vasara: atmiņas un fotogrāfijas", kuras autors ir Olīvs Mētra.
Slimība pārvelk svītru O.Mētras dziedātāja karjerai, tāpēc viņš papildina zināšanas kompozīcijā, strādā dažādās Latvijas vietās par mūzikas un dziedāšanas skolotāju.
1935.gadā O.Mētra sāk strādāt Balvu Valsts ģimnāzijā par mūzikas un dziedāšanas skolotāju.
Kāpēc tik tālu no Rīgas? Kāpēc dodas uz Balviem? 1934.gadā O.Mētra ir atlaists no darba, jo nav izrādījis lielu labvēlību K.Ulmaņa režīmam, gadu dzīvo tēva mājās Gulbenes pusē. Un tieši tobrīd Balvu ģimnāzijā bija vajadzīgs skolotājs, jo 1934.gadā no darba aiziet mūzikas skolotājs Ādolfs Skulte.
Būdams skolotājs Balvos, O.Mētra uzreiz rosīgi iesaistās sabiedriski muzikālajā dzīvē, kopā ar audzēkņiem dzied dievkalpojumos baznīcā, vada arī Abrenes apriņķa aizsargu kori, organizē un vada ģimnāzijas kori, kurā ir vismaz 97 ģimnāzisti. Viņa vadītais Balvu Valsts ģimnāzijas koris piedalās divos apriņķa dziesmu svētkos: 1.Jaunlatgales apriņķa dziesmu svētkos 1936.gada jūnijā un 2.Abrenes apriņķa dziesmu svētkos 1943.gadā.
Skolas muzeja krājumā ir trīs fotogrāfijas ar O.Mētras parakstiem un veltījumu ģimnāzijas audzēkņiem. Foto, kurā viņš 1926.gadā ir Paņevežā kopā ar Raini un Aspaziju, dāvinājis 4.izlaiduma absolventam, kā viņš pats raksta, manam mīļam skolniekam Aleksandram Kikustam, kurš ilgus gadus bija Balvu vidusskolas fizikas skolotājs, kā arī brīvajā laikā labprāt fotografējis. Divas foto O.Mētra dāvinājis 5.izlaiduma absolventei Emīlijai Kravalei.
Skatītājus priecēja ģimnāzijas deju kolektīvs „Purenīte", kurš izpildīja O.Mētras aranžēto deju „Sijā auzas, tautu meita" mūsdienu versijā. (Prezentācija)
Kultūrvēsturiskā mantojuma un zināšanu ekspedīcijas laikā Muzeja nakts apmeklētāji devās gan uz skolas muzeja telpām, arī uz jauno telpu 4.kabinetā, kur pēc materiālu apskates, interaktīvi atbildēja uz 15 testa jautājumiem, gan savas zināšanas ar balsošanas pultīm pārbaudīja 24.kabinetā, gan burtu jūklī meklēja pareizās atbildes par Olīvu Mētru, Raini un Aspaziju. 

Muzejnakts apmeklētāji jau sākumā saņēma ieejas biļetes. Katrs dalībnieks, aktīvi darbojoties iepriekšminētajās ekspedīcijās, ieguva zīmogu vai uzlīmi ieejas biļetē. Tikai tie apmeklētāji, kuriem bija trīs zīmogi, varēja doties arī Zvaigžņu ekspedīcijā.
Tad ceturtā - Zvaigžņu ekspedīcija. Ar teleskopu palīdzību no skolas jumta fizikas skolotājas Āritas vadībā ekspedīcijas dalībnieki, uzrādot aizpildīto biļeti, debesīs mēģināja saredzēt kādu planētu. Un tas patiešām izdevās! Apmeklētāji redzēja gan Venēru, gan Jupiteru, ta??u Raiņa krāteris gan nebija saskatāms.
Priecē, ka sagatavoto 100 biļešu pietrūka. Lai apmeklētāji varētu darboties visās ??etrās ekspedīcijās, muzeja vadītājai Irēnai palīdzēja skolas muzeja pulciņa skolēni no 12c. klases, ar balsošanas pultīm palīdzēja darboties skolotāja Ināra.
Skolas muzeja atsauksmju grāmatā ir arī daži ieraksti:
- Lai izdodas papildināt muzeju ar jaunām ekspozīcijām, paldies par Muzejnakti, iespēju palūkoties zvaigznēs.
- Tikai pēc gadiem sāc apjaust, cik svarīgi ir bijušie klases biedri, skolotāji, kopā pavadītais laiks.
- Vēlējums! Rakstīt un runāt par mūsu novada cilvēkiem, laikabiedriem. Tā ir tagadne - vēsture.

Citi skolas absolventi teica, ka patiešām atkal prieks iegriezties skolā, prieks par skolas muzeju, kurš, rīkojot Muzeju nakts pasākumu, rosina iegriezties tajā, kurā ik gadu ir kas jauns, uzlabojies arī materiāltehniskais nodrošinājums.
Uz tikšanos 2016.gada Muzeju naktī!

 

             

 

 

Muzeju nakts 2015 2015.gada 06.maijs