Balvu Valsts ģimnāzija

2026.gada 12.februāri Balvu Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja  Irēna Šaicāne jau ceturto gadu uz  vēstures atmiņu stundu aicināja bijušos skolotājus un darbiniekus, kuri ir strādājuši skolā kopš 1977.gada.

Šogad tikšanās nosaukums – “Balvi – mākslīgā intelekta stāstos un jautājumos”. Šī tikšanās bija veltījums Balvu 98.dzimšanas dienai. Pasākuma dalībnieki ar interesi noskatījās vairākus video par Balvu vēstures interesantajiem faktiem, piedalījās viktorīnā un atbildēja uz zibkartīšu jautājumiem.
Bijušie kolēģi labprāt dalījās atmiņās un teica, ka atkal ir daudz ko jaunu un interesantu uzzinājuši par savu pilsētu.

2026.gada 11.februārī – Balvu pilsētas 98.dzimšanas dienā –  Balvu Valsts ģimnāzijas kultūras pamatu skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne sadarbībā ar latviešu valodas skolotāju Ināru Konivali vadīja atklāto starpdisciplināro mācību stundu 11a. klases skolēniem. Stundā piedalījās arī 1990. gada jeb 56. izlaiduma absolvente Aija Mežale (dz. Kulša), kura kopš 2025. gada 30.jūlija ir Balvu novada Domes priekšsēdētaja vietniece sociālās, izglītības, kultūras un sporta attīstības jautājumos.

Stundas sākumā bija vairāki temata “Grāmatas par Balviem – nozīmīgs lokālais kultūrvēsturiskais mantojums” aktualizācijas  uzdevumi. Ar dažādām stratēģijām tika noskaidrots, kas ir kultūras mantojums, kā tas iedalās, minot piemērus,  kāpēc mūsu pilsētai februārī ir nozīmīgs  gan 7., 11. un 25. februāris. Skolēni arī domāja, kas ir grāmata, kas to raksturo. Izrādās, lai iespieddarbs sauktos par grāmatu, tam ir jābūt 48 lappusēm jeb trim iespiedloksnēm. Tika uzdots jautājums, vai jaunieši var nosaukt cilvēkus, kas ir rakstījuši grāmatas par Balviem. Skolēni noskaidroja, ka Balvu Valsts ģimnāzijas 14.izlaiduma absolvents, ilggadējais skolotājs, pilsētas Goda pilsonis Arvīds Šnepers (1927 – 2006) ir vairāku brošūru un grāmatu autors.  Jaunieši zināja nosaukt, ka arī skolotājas Irēnas Šaicānes daudzu gadu pētījumi par Balviem ir izdoti vairākās apjomīgās grāmatās.

Stundas mērķis bija – papildināt zināšanas par skolotājas Irēnas grāmatām kā nozīmīgu lokālā kultūrvēsturiskā  mantojuma sastāvdaļu, attīstīt tekstpratību, meklējot vēstures un kultūras  faktus skolotājas grāmatās, izvērtēt MI izmantošanas pozitīvos un negatīvos aspektus mācību procesā, kā arī veicināt sadarbības prasmes. Jaunieši, iepazīstoties ar skolotājas Irēnas trīs grāmatu saturu, ievadu un nobeigumu, ievērojot literārās valodas normas, izveidoja īsu aprakstu tūristam, kurš ieradies Balvos.

Kā novitāte šajā nodarbībā bija tas, ka skolotāja Irēna, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas, bija sagatavojusi video par katru no šīm grāmatām. Skolēniem, izmantojot skolotājas Ināras sagatavoto darba lapu, vajadzēja atrast dažādas latviešu valodas sintaktiskās konstrukcijas, kā arī sameklēt pareizrakstības kļūdas video un infografikās.

Stunda bija interesanta arī tāpēc, ka tajā piedalījās ģimnāzijas 56.izlaiduma absolvente Aija Mežale. Viņa kā Balvu novada domes priekšsēdētaja vietniece pastāstīja par pašreizējo darbu, uzsverot, ka vērsta uz sadarbību un viedokļu uzklausīšanu.

Apkopojot, vai tikai sasniegti nodarbībai izvirzītie mērķi, tika secināts, ka skolotājas Irēnas grāmatas ir kultūrvēsturiskais mantojums, ka skolēniem ir labas zināšanas par sintakses jautājumiem,  ka mākslīgais intelekts varbūt labs palīgs stundu dažādošanā, bet tas prasa daudz laika un rūpīgu faktu pārbaudi.

Nodarbības noslēgumā, skanot Aiņa Šaicāna dziesmai “Balvi – Latgales Ziemeļmeita”, skolotāja Irēna aizdedza brīnumsvecītes ar skaitli 98 un cienāja klātesošos ar konfektēm, kuru skaits arī bija atbilstošs pilsētas dzimšanas dienas skaitlim.                               

Paldies visiem par aktīvu līdzdarbošanos stundā!

 Skolotāja Irēna

Balvu Valsts ģimnāzijas žetonu vakars „Zvaigžņu nakts” šogad bija īpašs – piepildīts ar sirsnību, patiesām emocijām un skolēnu pašu radītiem priekšnesumiem. Tas bija vakars, kurā ikviens klātesošais varēja sajust, ka šeit dzimst sapņi, draudzība un drosme būt pašam.

Pasākuma sākumā īpaši krāšņu teatrālu priekšnesumu uzbūra Lauma Žagare, kas simboliski iezīmēja zvaigžņu ceļu – ceļu, kurš katram skolēnam ir savs, bet sākas tieši šeit, Balvu Valsts ģimnāzijā.

Pasākumu vadīja ģimnāzijas 11. klases skolnieces Guntra Gibala un Sabīne Ločmane.

Iedvesmojošu uzrunu teica ģimnāzijas spožākā zvaigzne – direktore Kristīne Lele, uzsverot skolas lomu skolēnu personīgajā izaugsmē un ceļā uz sapņu piepildījumu, kā arī  pateicās  klašu audzinātajām Rudītei Priedeslaipai, Irinai Kovšovai un Ingai Vanagai par nozīmīgo ieguldījumu audzēkņu izaugsmes veicināšanā.

Abiturientus iepriecināja Līgas Morozas – Ušackas deju studijas dejotāji. Īpaši sagatavotu dziesmu izpildīja 11. klašu meitenes, kā arī muzikālu sveicienu abiturientiem veltīja  televīzijas šova „X faktors” fināliste Dagmāra Laicāne. Pasākuma laikā sveicienus abiturientiem sūtīja Samanta Sproģe, izpildot skaņdarbu „Ilmar” kopā ar  koncertmeistaru Viktoru Bormani.

Žetonu gredzens, ko saņem skolēni, nav tikai skaista tradīcija. Tā ir piederības zīme skolai, kurus šogad pasniedza klašu audzinātājas  –  12. a klasei audzinātāja Rudīte Priedeslaipa, 12.b klasei Irina Kovšova un 12.c klasei audzinātāja Inga Vanaga.

Klašu audzinātāju un abiturientu sagatavotie priekšnesumi uzbūra skatītājiem pasaulslavenu zvaigžņu pasauli, kur tās satikās uz sarkanā paklāja. Katrs priekšnesums bija pārdomāts, radošs un pilns emociju, apliecinot, cik daudz talanta, darba un sirds ir ieguldīts pasākuma tapšanā.

Šogad žetonu vakara “Zvaigžņu nakts” kļuva par skaistu atgādinājumu – ikviens skolēns ir zvaigzne, kura spožums veidojas tieši šeit: mācoties, draudzējoties, sapņojot un uzdrošinoties. 

Sakarā ar avārijas situāciju ūdens apgādē izglītības iespēju izstāde “Nākotnes starts 2026” tiek atcelta!

Šī gada 23. janvārī Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāja Irina Kovšova piedalījās vērienīgajā karjeras izglītības konferencē datorzinātņu skolotājiem un karjeras konsultantiem „Cits kosmoss”. Pasākums, kas pulcēja izglītības ekspertus un nozares līderus, šogad īpaši akcentēja to, ka karjera mūsdienu izpratnē vairs nav tikai statisks profesiju saraksts, bet gan dinamiska spēja pielāgoties nākotnes tehnoloģiju un Mākslīgā intelekta (MI) radītajām pārmaiņām.

Konferences pirmajā daļā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar pieciem unikāliem pieredzes stāstiem. Tie nebija tikai veiksmes stāsti, bet gan reāli piemēri tam, kā karjeras izaugsme notiek mūsdienu mainīgajos apstākļos. Prezentāciju laikā tika analizēts, kā digitālās prasmes savienojumā ar drosmi eksperimentēt ļauj pedagogiem un jauniešiem atvērt jaunas durvis darba tirgū. Šie stāsti spilgti apliecināja, ka ceļš uz profesionālo izcilību sākas ar spēju ieraudzīt iespējas tur, kur citi redz nezināmo.

Pasākuma otrajā daļā norisinājās aizraujoša paneļdiskusija, kurā nozares eksperti sprieda par pedagoga lomas transformāciju. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka tehnoloģijas, tostarp MI, nav skolotāja aizstājējs, bet gan jaudīgākais sabiedrotais. Tika uzsvērts, ka skolotājs šodien kļūst par mentoru un „kosmosa kuģa stūrmani”, kurš palīdz skolēnam orientēties milzīgajā informācijas plūsmā, vienlaikus saglabājot kritisko domāšanu un cilvēcīgās vērtības.

Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta tam, kā MI var kļūt par vērtīgu asistentu karjeras konsultantiem. MI rīki ļauj personalizēt jauniešu karjeras ceļa izpēti, palīdzot sasaistīt skolēna intereses un talantus ar reālām nākotnes profesijām un darba tirgus tendencēm. Izmantojot MI simulācijas, jaunieši var trenēties darba intervijām, saņemt atgriezenisko saiti par savu CV vai pat modelēt starpdisciplināras profesijas, kas apvieno, piemēram, valodu zināšanas un tehnoloģijas. Tas karjeras pedagoga nodarbību padara par mūsdienīgu, aizraujošu un uz datiem balstītu procesu, sniedzot skolēnam skaidrāku redzējumu par viņa individuālo izaugsmi.

Balvu Valsts ģimnāzija turpina augt un attīstīties, ienākot „citā kosmosā”, kur izglītība satiekas ar nākotnes tehnoloģijām, lai nodrošinātu mūsu skolēniem vislabākos starta nosacījumus viņu turpmākajā dzīves ceļā.

Rakstu sagatavoja karjeras konsultante I.Kovšova

2026. gada janvārī apritēja 35 gadi kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību. Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem. Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā – Augstāko Padomi (AP) un Ministru padomes ēku, Latvijas Radio namu, televīzijas centru Zaķusalā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāles ēku Rīgā, Rīgas tiltiem. Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.gada 4.maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas organizēti Rīgā un citur Latvijā  no 1991.gada 13. līdz 27.janvārim. Rīga tolaik rūgteni smaržoja pēc ugunskuru dūmiem. Pēc 1991. gada barikāžu muzeja aplēsēm, tajās piedalījās 45 000 – 50 000 cilvēku. Sargātas tika ne tikai ēkas, bet arī brīvība un iespēja latviešiem atgūt savu neatkarīgu valsti. 

Atceroties šos notikumus, mūsu novadā norisinājās dažādi pasākumi. Arī mūsu skolā. Barikāžu piemiņas dienā 20.janvārī, atzīmējot 35. gadadienu, Balvu Valsts ģimnāzijā visas dienas garumā bija skatāms skolotājas Irēnas Šaicānes veidotais video par barikāžu laiku, balstīts vēsturiskos faktos. Paldies skolotājai par izzinošo materiālu, kas  atgādināja jauniešiem, ka barikādes ir stāsts  par tautas vienotību, drosmi un ceļu uz brīvību. Vēstures stundās tika skatīti izzinoši video par barikāžu laiku, pārrunāti tā laika notikumi, arī Balvu novada cilvēku līdzdalība barikādēs.  Balvu Valsts ģimnāzijas 7. – 9. klašu skolēni apmeklēja Balvu novada muzeju, kur piedalījās muzejpedagoģiskajā nodarbībā „Barikādes 45 minūtēs”. Tā bija aizraujoša un izglītojoša pieredze! Skolēni klausījās vēstures faktus, lasīja barikāžu atmiņu fragmentus un iejutās radio žurnālistu lomā. Nodarbības palīdzēja padziļināt izpratni par Latvijas vēsturi un barikāžu nozīmi.

27. janvārī Balvu Valsts ģimnāzijas 10. – 12. klašu skolēni piedalījās pasākumā „1991. gada barikādes – Dzīvās vēstures diena”, apmeklējot  Barikāžu muzeja muzeobusu Balvu Kultūras un atpūtas centra laukumā, kur ieklausījās muzejpedagoģes Līgas Ežmales atraktīvajā un izzinošajā stāstījumā par 1991. gada barikāžu notikumiem. Jaunieši guva izpratni, kā cilvēki aizstāvēja Latvijas neatkarību,  apskatīja vēsturiskus priekšmetus, fotogrāfijas un liecības. Balvu Kultūras un atpūtas centra foajē izstāde „Balvenieši Latvijas Tautas frontes kustībā” atgādināja, ka  Balvu puses iedzīvotāji drosmīgi iesaistījās neatkarības atjaunošanas procesā un ka barikāžu laikā  sargāja Televīzijas centru Zaķusalā.

Brīvība ir iegūta nevardarbīgā cīņā. Saglabāt brīvību – tā ir atbildība. Mūsu ikviena atbildība.

Rakstu sagatavoja vēstures un sociālo zinību skolotāja M.Stepanova